Lewis & Short

* 2. dētentus, ūs, m. [detineo], a holding or keeping back, Tert. adv. Val. 32.

• ...
• dētector
• dētĕgo
• dētendo
• dētensus
• dētentātor
• dētentĭo
• dētento
• dētentor
• dētentus
• dētentus
• dētĕpesco
• dētergĕo
• dētĕrĭae
• dētĕrĭor
• dēterius
• dētĕrĭōro
• dētĕrĭus
• dētermĭnābĭlis
• dētermĭnātĭo
• dētermĭnātor
• ...