Lewis & Short

dēstructīvus, a, um, adj. [destruo], destructive: adjutorium, Cael. Aur. Tard. 1, 4, 84.

• ...
• dēstrangŭlo
• dēstrictárĭum
• dēstrictē
• dēstrictīvus
• dēstrictus
• dēstringo
• dēstrictus
• dēstructĭbĭlis
• dēstructĭlis
• dēstructĭo
• dēstructīvus
• dēstructor
• dēstrŭo
• dēsub
• dēsŭbĭtō
• dēsūbŭlo
• dēsuctus
• Desudāba
• dēsūdasco
• dēsūdātĭo
• ...