Lewis & Short

correptus (conr-), a, um, Part., from corripio.

• ...
• correctus
• conrectus
• corrĕcumbens
• conrĕcumbens
• corrĕgĭōnāles
• corregno
• conregno
• corrēpo
• conrēpo
• correptē
• conreptē
• correptĭo
• conreptĭo
• correpto
• correptor
• conreptor
• correptus
• conreptus
• corrĕsŭpīnātus
• conrĕsŭpīnātus
• corrĕsuscĭto
• conrĕsuscĭto
• corrĕus
• conrĕus
• Corrhăgon
• Corrhăgum
• corrīdĕo
• conrīdĕo
• corrī̆gĭa
• conrī̆gĭa
• corrĭgo
• conrĭgo
• correctus
• conrectus
• corrĭpĭo
• conrĭpĭo
• corrīvālis
• conrīvālis
• ...